Bībele- Viņas Pirmavots
 

English	Origin	Theme	Main Character	Application
Latviski	Pirmavots	Tēmats	Pamata Persons	Izlietošan

Sveiciens unīkai stūdijai par vis brInišķīgāko grāmatu kura it kad bijuse drukāta. Bībele turpinājas
būt vis ilgstošā un izturīgākā grāmatas pasaulē.  Ik katram izglītotam cilvēkam vaijag gūt krietnu
apziņu par tās satura.  Nākošās četrās lesonās būs pamācības par Bībeles izcelsmi,
viņas tēmatu, par svarīgāko personu un arī viņas praktiskās dzīves norādijumus.

 "Bībele" vienkarš nozīmē "grāmata".  Viņa ir viena visaukstākā un nesalīdžinājama grāmata.  Viņa pārspēj visas citas- senātnē, tiesībā, literāres modē, un populārībā. Stūdiju pa Bībeles izcelšanu palīdzēs mums saprast kamdēļ Bībele ir tik vienreizīga. Ar līdzēs redzēt ka neviena cilvēka prāts nespēj pilnigi aptvērt ik visu Bībeles valūti un vēstijumu.

A. BĪBELS VECUMS.

Viņa ir vecāka pa visām grāmatām.  Paša pirmais raksta gabals cēlās vairāk kā 3.300 gadus atpakaļ. Tomēr viņas vēsts ir bijuse svaiga un derīga cilvēcei visos laikos un paaudzēs.  Tie kuri visbiežāki pētī viņas lapās, arvien turpina ražot jaunas, svaigas patiesības un dārgakmeņus. 

B.  IEKĀRES PĒC BĪBELES.

Viegli ir teikt ka Bībele ir grāmata kura ir vis plašāki cirkulēta visā pasaulē.  Iesākt no 1804 g. ir izdotas pār par 800 miljonu Bībeles. Šie skaiti nāk no Angļu un Ārzemju Bībeles Biedrības. Katru gadu tiek cirkulēta visā pasaulē 22 miljonu kopijas, ieskaitot pilnās Bībeles un Jaunderības. Bībele ir tulkota vis vairāk par citām grāmatām. Katru gadu vairojās cik valodās viņa ir izdota.

1500 A.D. bija izdota 14 valodās
1600 - apmēram 40 valodās
1800 - ap 72 valodās
1900 - ap 567 valodās
1937 - ap 1.000 valodās
1977 - ap 1.603 valodās

C.  BĪBELES UNĪKUMS.

1. Viņā ir likuma un morālā standarts.  Desmit baušli turpina būt
    pilsoņa likuma pamati  viscaur par pasauli.

          2. Viņai ir spēks pairmainīt cilvēkam dzīvi.

          3. Viņa runā ar pilnvara tiesību. "Tā saka tas Kungs".

          4. Viņa pastāva nesabojāma un dzīva iespaidot daudz spēcīgus
               uzbrukumus kuri bijuši  pret viņas dragāti.

Tagad pāriesim uz nākošām divām daļām kurās kopīgi ietvinās un rāda Bībeli par grāmatu kura ir abrīnojama.  Ja neaptveram abas daļas, tās ir, viņas iedvēsmi un atklāsmi, mēs nespēsim saprast taisnību par Bībeles pirmavotu.

A.  IEDVĒSME. - Galvenais pants ir 2 Timotēja 3:16

1. Iedvēsmots nozīmē "Dieva ieelpots".  Visi Svētraksti ir Dieva ieelpoti. Iekš pirmraksta pergamentiem katrs teikums, katri vārdi, katras līnijas, bija tā ielikti lai būtu pilnīgi ar Dieva gribas saskaņā.  Īstais Bībeles rakstnieks ir pats Dievs.

2. Iedvēsme tad ir tā norise caur kur Dievs lietoja cilvēcīgu autoru lai rūpīgi uzreakstīt to kas ir atsauksts un atklāts.

3. Dievs lietoja cilvēku ka rakstnieku lai  pierakastītu tieši tos vārdus kurus Viņš gribēja. Dievs  pieskatīja rakstniekus lai neviena kļūda netiktu ierakstīta. 2 Pētera 1:19-21 minētie Dieva svētie vīri, kuri sarakastija Svētrakstus. Dievs ir izmeklējis civēkus no variātas  kultūras, škiras, vecuma, un nordarbības.  Ir interesanti ievērst cik savāda bija viņiem   nodarbības.  Starp tiem bija gani, lauksaimnieksi, telšbūvji, ārsti, zveijnieki, priesteri,  pravieši, teoloģi, valstsvīri, tiesneši, muitinieki, filosofi, un ķēniņi. Kaut gan  skata darba atstarpības un gadu simtiem kuri pāgājuši kamēr viņu sarakstija, tomēr Bībele ir kopā  apvienota vienā domā.  Ja apskat dažus rakstniekus atsevišķi var ievēro cik labi viņu dzīves un personības ir piemērotas priekš raksta uzdevuma:

Dāvids bija gana zēns. Viņš sarakstija vis lielāko daļu Psalmas. Varbūt vis iemīļētā Psalma kuru rakstijis būs 23 Psalma.  Tā ir nosaukta par Gana Dziesmu.

Mozus bija vīrs audzināts Ēģiptes valdnieka galmā un vēlāk palika par Īzrāeles vadoni.

Salamāns bija gudrs un pasaulīgs īzraēles ķēniņš un sarakstija gudrības grāmatu, Salamāna Pamācības.

Dāniēls bija pravietis kurš bija gatavots pagānu ķēniņa pagalmā.  Viņš rakstija par starptautisko vēsturi un pravietoja tām nākotni.

Pāvils bija izcelts vīrs un apmācīts tieslietās.  Viņš rakstija par ataisnošanas likumīgo  atiesību atrodama grāmatā Romiešiem.

4. Svētrakstus sarakstītija 40 atsevišķi vīri kuri dzīvoja par 1.500 gada laikmetiem, un tomēr nav neviena pretruna starp viņu rakstiem. Kritiķa minētās "kļūdas" Bībelē ir pierādītas ka nav pareizi iskaidrotas un cēlusies tad kad domas ir izņemtas no satura. Kā šie vīri zinēja par ko rakstīt? Kur dabuja materiāli?  Jautājumiem atbilde atrodama ja saprota nozīmi "Atklāšana".

B.  ATKLĀŠANA

1. Atklāšana ir Dieva veids lai darītu zinamu Bībeles patiesību rakstienka domās.

2. Galvenais pants ir 2 Pētera 1:20. Ja burtiski tulko tad ir tā lasams… "So pirmo zinat, ka neviena raksta pravietojums no sava nav atraisīta."  Dievs atklāj Savu domu katram  rakstniekam.

3. Dievs litoja daudzveidīgus paņēmienus lai atklāt Svētrakstus tiem nolemtiem  rakstniekiem. Tie ir:

Paš-valoda. Pats, ar savu roku redzamu, rakstija noteiktas pamācības (2 Mozus 31:18)

Sapņos.  Dievs lietoja cilvēka sapņus kā kanēli lai Viņš atklātu pravietojuma patiesības (Dāniēla 2:1-49.)

Cilvēka paša piedzīivojumus.  Dievs arī lietoja cilvēka personīgos pārdzīvojumus un viņa garīgo stāvokla iespaidu (51 Psalma).

Dabisko pasauli.  Dieva radīts visums paziņo Viņa būtnību
(Psalma 19:1-6; Romiešiem 1:19-23).

Vēstueriskie notikumi.  Dievs lietoja notikumus cilvēka gaitās lai atklātu Savu nodomu. Tie ir redzami viscau Vecā Derībā: 1 Mozus līdz caur Esteres.

C.  VĀRDU NOZĪMJU KOPVILCIENS.

Atklāšana ir Dieva darbība lai ielikt savas patiesības cilvēka domās.   Iedvēsmošana ir Dieva darbība lai sagatavot rakstos atklāto un atcerēto patiesību.

III.  PIERĀDIJUMI KA SVĒTIEM RAKSTIEM IR PĀRDABISKS PIRMAVOTS.

A.  SVĒTĀ RAKSTA VIENOTNĪBA.

Kaut viņa sastāva no 66 rakstiem Bībele ir viena grāmata.   Pirmie raksti bija no Dieva dota 1425  B.C. un pēdejā grāmatas daļa dota 95 A.D.  Ikpatsevī šī vienība būtu milzīga šķērslis vai ik kurai grāmatai.  Tomēr Bībelē ir kārtīgi un harmoniski askaitīts visa vēsture kā Dieva ar cilvēci ir rīkojies.

B.  BĪBELS PĀRVALE.

Ja Dievs ir, un Vinš ir runājis, tad vis ko Viņš teicis pārvalda.  Dievs ir visas valdes iesākums un Viņa pārvalde ir izteikta Viņa atklāsmē.  Visu tonis Svetrakstiem ir ka tie ir pēdejais teiciens, (Jesaijas 8:20).  Arī ka viņas tiesība nav grozama. (Matēja ēv. 24:35).

C.  PIEPILDĪTIE PAREĢOJUMI.

Vienīgi Dievs zina un spēj nākotni pilnīgi pāreģot un noteikt.  Ir daudz piemēri Svētrakstos kur Dievs pareģoja nākotni un tieši tā notika.

1.      Jesais pareģoja ka Jēzus Krists piedzims no neskārtas meitenes.
(Jesaijas 7:14).Tieši tā piepildijas 700 gadu vēlāki (Matēja ēv. 1:18, 22-23).

2.      Michas pareģoja tieši to dzimtsvietu kur Mesijam jādzimt (Michas 5:2), Tas piepidlijās 500 gadu vēlāk (Lūkas ēv. 2:4, 6-7).

3.      Dāvida 22 Psalmā sīki pareģoja Krista krustā sišanu simtiem gadiem pirms tāds nāves veids tapa lietots.

4.      Jesais pareģoja Krista ciešanu un grēka salīdszināšanu 700 g. pirms viņš tā nomira (Jesaija 53:-6).

D.  JEZUS KRISTA LIECĪBA PAR SVĒTRAKSTIEM.

Viņa liecināšana ir  pierādes krons ka Bībele ir iedvēsmota un uzticama.  "Tapēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecināt patiesību". (Jāņa ēv. 18:37)

1.  Viņš liecināja ka viņš ticēja bauslibai un praviešiem (Matēja ēv. 5:17-18).

2.  Viņš liecināja ka ticēja Salamānam (Matēja ēv. 6:29).

3.  Viņš deva liecību ka ticēja Mozam (Matēja ēv. 8:4).

4.  Vinš deva liecību ka ticēja Abrahāmu (Matēj ēv. 8:11).

5.  Viņš ticēja Sodomas un Gomoras notikumus (Matēja ēv. 10:15).

6.  Viņs ticēja Veco Derības Svētraksatus ( Matēja Ev. 21:13, 1, 42;  22: 28-33, 36-40).